20.05.2019. Monogrāfijas “Produktivitātes celšana: tendences un nākotnes izaicinājumi” prezentācija

20.05.2019. Monogrāfijas “Produktivitātes celšana: tendences un nākotnes izaicinājumi” prezentācija

Latvijas Universitāte, BEVF, Aspazijas bulvāris 5, LV-1050
3 Aug 2017

Pirmdien, 20. maijā, plkst. 15.00 Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā telpās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Eiropas politikas pētījumu institūts (EPPI) aicina uz monogrāfijas “Produktivitātes celšana: tendences un nākotnes izaicinājumi” prezentāciju. 

Produktivitāte un konkurētspēja šobrīd Latvijā ir aktuālas ekonomikas problēmas. Kaut arī darbaspēka produktivitāte pieaug, valsts kopējā konkurētspēja pēdējo gada laikā samazinās. Cēloņi šīm tendencēm ir kompleksi – trūkst kvalificētu speciālistu un inženieru, valsts nepietiekami finansē augsto tehnoloģiju iepirkumus, akadēmiskā vide varētu aktīvāk sadarboties ar industriju,  pietrūkst privātā sektora investīciju darbaspēka apmācībās. Dažādi starptautiski indikatori uzrāda dažādus rezultātus, bet svarīgi pašiem saprast, kur slēpjas problēmas sakne un kas darāms. 

Latvijas Universitātes 77. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros 2019. gada 14. februārī tika organizēta īpaša sekcija “Produktivitātes celšana: iespējas un praktiskie risinājumi”. Īpašās sekcijas mērķis bija turpināt Latvijas Produktivitātes, Efektivitātes, Attīstības un Konkurētspējas foruma (LV PEAK) aizsākto diskusiju par produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanas faktoriem un atbilstošas politikas pasākumiem Latvijā. Sekcijā, kuru organizēja un vadīja akad., prof. Inna Šteinbuka, ar pamatziņojumiem uzstājās prof. Gundars Bērziņš, prof. Juris Binde, Dr. Oļegs Barānovsun citi pētnieki un eksperti. Sekcijas darbā piedalījās ne tikai zinātnieki, bet arī politiķi, NVO pārstāvji un uzņēmēji.

Viens no sekcijas dalībnieku ierosinājumiem bija publicēt rakstu krājumu, par pamatu izmantojot konferencē prezentētos referātus un uzaicinot autorus no starptautiskajām institūcijām. Rezultātā sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un LZA EPPI tika sagatavota monogrāfija “Produktivitātes celšana: tendences un nākotnes izaicinājumi”. Monogrāfija tika izskatīta un ieteikta publicēšanai LZA Prezidija sēdē 2019. gada 15. aprīlī un izdota 2019. gada maijā.

Publikācijas sagatavošanā aktīvi iesaistījās LZA EPPI padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka (zinātniskā redaktore, ievada un kopsavilkuma autore) un EPPI vadošais pētnieks Oļegs Barānovs (pamatraksta galvenais autors). Monogrāfijā apkopota izpēte par produktivitātes un konkurētspējas faktoriem attīstītajās valstīs, Eiropas Savienībā un Latvijā. Monogrāfijas autori analizē tendences, izaicinājumus un nepieciešamās izmaiņas Latvijas politikā.

Tēmas vispusīga un detalizēta analīze ir atrodama O. Barānova, D. Barānovas, G. Bērziņa un I. Skribānes rakstā. J. Binde, uzņēmuma “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents, analizē digitalizācijas attīstības tendences Latvijā, jo globalizācijas laikmetā digitalizācijas ietekme uz valsts produktivitāti un konkurētspēju ir īpaši nozīmīga. I. Stepiņa, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektores vietniece, meklē atbildes uz jautājumu, kāpēc produktivitāte ir būtiska Latvijas uzņēmējiem.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kurš arī ir viens no monogrāfijas autoriem, savā rakstā pamato, ka produktivitāte un konkurētspēja ir ekonomiskās izaugsmes noteicošie faktori. I. Kasjanovs, Ziemeļu investīcijas bankas vecākais ekonomists, komentē produktivitātes dažādos aspektus un izaicinājumus ilgtspējīgas tautsaimniecības izaugsmes kontekstā.

Autori secina, ka produktivitātes izaugsme ir viens no efektīvākajiem veidiem gan iedzīvotāju vispārējās labklājības celšanai, gan arī reālas konverģences nodrošināšanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pēdējo desmitgadu laikā Latvija, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, ir uzrādījusi vienu no augstākajiem produktivitātes pieauguma tempiem, kas atspoguļojas arī reālās konverģences rādītājos. Ja iestājoties Eiropas Savienībā Latvijas IKP uz iedzīvotāju bija 50% no ES vidējā rādītāja, tad 2018. gadā šis rādītājs bija jau 67%.

Tomēr, lai saglabātu augstu produktivitātes izaugsmi, un līdz ar to arī reālās konverģences tempu, Latvijai jāpievērš īpaša uzmanība iedzīvotāju prasmēm, investīcijām pētniecībā un inovācijās, kā arī tādām strukturālajām reformām, kuras dod ieguldījumu produktivitātes un konkurētspējas celšanā gan valsts, gan uzņēmumu līmenī. Vienlaikus, tām ir jābūt iekļaujošām un sociāli taisnīgām, tādēļ ir svarīga arī sociālo partneru iesaiste reformās. Galvenais – šīm reformām ir jābūt savlaicīgām, precīzi mērķētām, labi sagatavotām un balstītām uz objektīvu un neatkarīgu analīzi. Neatkarīgas Nacionālās produktivitātes padomes izveide būtu svarīgs solis pretī kvalitatīvām strukturālajām reformām nākotnē.

Produktivitātes kāpināšana – pamats ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un turpmākam iedzīvotāju labklājības pieaugumam!